Kā darbojas mūzikas kastīte: no kloķa līdz melodijai

Mūzikas kastīte spēlē bez elektrības, jo enerģiju tai dod tu. Pagriežot kloķi vai atslēdziņu, tu savelc atsperi – satītu tērauda lenti. Atspere grib atslābt un caur zobratiem lēni griež veltnīti, kurā iespraustas sīkas tapiņas. Veltnīša priekšā atrodas ķemme: tērauda plāksnīte ar plānu zobu rindu. Tapiņa zobu paceļ un atlaiž, zobs sāk vibrēt, un ieskanas viens tonis.

Melodija tātad ir pierakstīta tapiņās. Tapiņas vieta veltnīša garumā nosaka, kurš zobs ieskanēsies, bet vieta pa apli nosaka, kad tas ieskanēsies. Katra toņa augstumu dod zoba garums un masa, nevis griešanās ātrums. Ātrāka vai lēnāka griešana tāpēc nemaina toņus, labākajā gadījumā tempu.

Kas notiek starp kloķa pagriezienu un pirmo toni

Starp kloķa pagriezienu un pirmo toni enerģija iziet cauri vairākām daļām. Katru no tām atradīsi gan vecā mūzikas kastītē, gan komplekta mūzikas mehānismā, tikai citā izmērā.

1. Atspere. Kloķis vai atslēdziņa to uzvelk caur sprūdu. Sprūds ir zobiņš, kas laiž kustību tikai vienā virzienā, tāpēc, uzvelkot atsperi, dzirdi klikšķus, un atspere pati atpakaļ neattinas.
2. Pārvads. Atspere negriež veltnīti tieši. Starp to un veltnīti ir zobrati, kas kustību sadala tā, lai veltnītis grieztos lēni un viena melodija ilgtu vairākus desmitus sekunžu.
3. Veltnītis ar tapiņām. Griežoties tapiņas pēc kārtas skar ķemmes zobus. Tapiņa zobu paceļ, zobs no tās noslīd un atsperīgi atgriežas.
4. Ķemme. Katrs zobs ir kā maza kamertoņa dakšiņa: atlaists tas vibrē savā ātrumā, un to tu dzirdi kā toni. Vibrācija caur ķemmi pāriet pamatnē un kastītē, kas skaņu pastiprina.
5. Regulators. Tas ir mazs vējrats ar divām lāpstiņām, kas caur pārvadu griežas daudz ātrāk nekā veltnītis. Jo ātrāk tas griežas, jo vairāk to bremzē gaiss, un tā tas notur melodijas tempu.

Bez regulatora uzvilktā atspere atslābtu uzreiz. Veltnītis sāktu strauji griezties, tapiņas sistu pa zobiem, nevis tos maigi noskandinātu, un melodija saplūstu īsā metāliskā skaņā. Tāpēc mūzikas kastīte apstājas arī tad, kad apstājas vējrats: viss pārvads ir savienots, un nekas nekustas pats no sevis.

Kas nosaka, kāda melodija skanēs

Par melodiju lemj divas lietas: tapiņas uz veltnīša un ķemmes skaņojums. Veltnītis ir kaut kas līdzīgs aplī satītam nošu pierakstam. Veltnīša garumā ir toņa augstums, jo katra vieta atrodas pretī vienam zobam. Pa apli ir laiks: tuvu viena otrai esošas tapiņas nozīmē ātrus toņus, lielāka atstarpe – garāku pauzi. Viens veltnīša apgrieziens parasti nospēlē visu melodiju, un tad tā sākas no jauna.

Ķemme nosaka, kādi toņi vispār var ieskanēties. Garie zobi vibrē lēnāk un skan zemu, īsie vibrē ātrāk un skan augstu. Zemākajiem toņiem zobam būtu jābūt pārāk garam, tāpēc zem tā gala piestiprina nelielu svina atsvaru, kas vibrāciju palēnina. Zobu skaits vienlaikus ir arī toņu skaits, ko kastīte spēj nospēlēt: mazs mehānisms ar 18 zobiem nospēlē vienkāršu melodiju bez akordiem, lielāki mehānismi ar vairāk zobiem tiek galā arī ar pavadījumu.

Ķemme nebija mehāniskās mūzikas sākums. Veltņi ar tapiņām darbināja mūzikas mehānismus ar zvaniņiem jau gadsimtiem iepriekš. Pulksteņmeistars Antuāns Favrs-Salomons no Ženēvas 1796. gadā nomainīja zvaniņu rindu ar tērauda ķemmi, un tā mūzika ietilpa mazā kastītē. 19. gadsimta beigās parādījās kastītes ar maināmiem metāla diskiem, tāpēc viena kastīte varēja spēlēt daudzas melodijas. Vēlāk tās izkonkurēja gramofons, kas mūziku pieraksta nevis tapiņās, bet rievā; kā adata to nolasa, apraksta raksts Skaņuplašu atskaņotājs: kā adata rievas pārvērš mūzikā.

Kāpēc melodija skan citādi, ja griez lēnāk vai ātrāk

Toņu augstums nemainās ne griežot lēnāk, ne ātrāk. Katrs zobs vienmēr vibrē ar tādu pašu ātrumu, kādu tam dod tā garums un masa. Mainās tikai tas, cik ātri toņi seko viens otram, proti, temps. Melodija tad skan izstiepti vai steidzīgi, lai gan joprojām spēlē tos pašus toņus. Kas tieši notiek, ir atkarīgs no tā, kā kloķis savienots ar mehānismu:

• Kloķis uzvelk atsperi. Griežot ātrāk, tu tikai ātrāk uzvelc atsperi. Tempu pēc tam notur regulators, tāpēc melodija spēlē vienādi neatkarīgi no tā, cik ātri tu griezi.
• Kloķis griež veltnīti tieši, bez atsperes un regulatora. Tad tempu nosaka tava roka: lēna griešana melodiju izstiepj, ātra to paātrina.
• Atspere izskrien. Pilnībā uzvilkta atspere spiež spēcīgāk, atslābstot – vājāk. Regulators šo atšķirību samazina, taču uzvilkuma beigās melodija var spēlēt mazliet lēnāk nekā sākumā.

Ļoti lēnā tempā pamanīsi vēl vienu lietu. Zoba tonis pēc noskandināšanas pakāpeniski izdziest. Kad nākamā tapiņa atnāk par vēlu, iepriekšējais tonis jau ir apklusis, un melodija šķiet saraustīta. Kad kastīte ar atsperi pēkšņi spēlē lēnāk, nekā vajadzētu, cēlonis biežāk ir berze pārvadā, nevis vāja atspere.

Kam pievērst uzmanību modelī: veltnītis, ķemme un pārvads

Koka mūzikas kastītes modelī mūzikas mehānisms parasti ir atsevišķa gatava detaļa, ko ievieto modelī pēc instrukcijas. Koka detaļas ap to nodod kustību figūriņām vai citiem kustīgiem elementiem. Kuras mehānisma daļas būs redzamas un kas kustas spēlēšanas laikā, dažādiem modeļiem atšķiras, tāpēc katrā solī seko sava modeļa instrukcijai. Gatavajā modelī pievērs uzmanību šīm vietām:

• Atslēdziņa vai kloķis. Pagriez to lēni un vēro pretestību. Ja pretestība pieaug un, atlaižot, dzirdi sprūda klikšķus, tu uzvelc atsperi, un par tempu lemj regulators. Ja mehānisms spēlē tikai tad, kad griez, tempu vadi tu.
• Veltnītis un ķemme. Ja mehānisms ir redzams, paskaties no sāniem uz vietu, kur tapiņas satiekas ar zobiem. Zemiem toņiem paceļas garie zobi ķemmes vienā galā, augstiem – īsie otrā.
• Regulators. Meklē mazu rotoru vai vējratu, kas spēlēšanas laikā griežas visātrāk no visa. Neaptur to ar pirkstu vai instrumentu: kopā ar to apstājas viss mehānisms, un lāpstiņas ir plānas.
• Pārvads uz figūriņām. Seko zobratiem, kas no tās pašas kustības griež figūriņu vai citu kustīgu daļu. Ja melodija spēlē, bet figūriņa stāv, zobrats nav sazobē. Pirms spied ar spēku, paskaties instrukcijā, kuriem zobratiem jāsaķeras.

Ja mehānisms spēlējot iestrēgst vai lēnām apstājas, nemeklē kļūdu vispirms mūzikas mehānismā. Visbiežāk berzējas koka zobrati vai asis ap to. Kā šādu vietu atrast, apraksta raksts Mehānisms iestrēgst: kā atrast berzi un to novērst.

Modeļi ar mūzikas mehānismu salikšanai

Biežāk uzdotie jautājumi